Galvā juceklis

Ļoti sāp galva un gaidu es lietu
Kas manas sāpes aizskalotu.

Nevaru saprast kas uznācis man,
Jo gaisā es jūtu to sāpi.

Manās nāsīs ieplūst smārds
Kurš manī ceļ naidu.

Pret pasaules stulbajiem ceļiem
Kurus jāiet man iemīt...

Zinu, ka rīt atkal diena
Tomēr negribu būt vairs neviena...

Gribu būt nekas, kas...
Aizplūst tālēs un zūd.

Atstājot tik vien kā svaigu,
Nekam nevajadzīgu gaisu.