Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pieviltā Mīla.
Mīlēju es tevi maigi, cēli
Kā vien kādu mīlēt spēju es, Bet tu nervus bendēji man lēni, Jo tev nav un nebūs dvēseles. Tu man meloji, ka mīli mani Ka tu bērnu dāvātu man reiz. Ja šie vārdi nebūtu tik māņi, Vai tu izgaistu no manas pasaules? Piedod, manai muļķa sirdij Ka tā cerēja uz tevi reiz, Ka tā domāja par tevi katru brīdi Cerot, ka to mīlēt tomēr kāda spēs. Vari smieties par šo muļķa zēnu Kas šīs rindas sacerēja tev, Jo es aizliegt to pat nevarētu, Ja tev blakus atrastos vēl tagad es.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|