Melnā diena

Man uznākuši melnie ..
Tie melnāki par visiem velniem.
Tie melnas domu dakšas vicina
Tiem acis ogļu melnas.
Man iedurt grasās!
Tie melnas sāpes nodara.
Tie īsti melnie..
Ir melna diena un arī rīts
Es neesmu pats,
Es esmu cits.
Melni padebeši virs galvas trīc.
Melnas domas traucas un skatiens satumsis..
Es melns kā nēģeris,
Man acis sarkanmelnas zvēro
Te nelīdz Svētais Pēteris,
Un eņģeļi uz melnas mākoņmalas sēro..
Melnas stundas, melna ziema un nakts,
Melni eņģeļi mūžībā stāv uz vakts..
Ar melniem burtiem rakstu
Melnā lapā
Melnu domu gājienu,
Kas lēnām iekrīt melnā kapā.
Es esmu ellē ellīgā..
Līdz kaklam iegrimis
Tur uguns nekuras,
Es melnā tumsā sastindzis.
Un gaiss ir melns un nekustas.
Te melnas akmeņogļu kaudzes
No miroņpulka draudzes
Pelniem klāta asra rit..
Un melnas lietus lāses
Elles skursteņos un logos sit.
Es velnišķīgi melns un ellīgs,
Man nav ko zaudēt,
Man nav ko ņaudēt..
Melns kaķis uz katla malas sēž,
Un melnus jokus
Melnā ellē plēš.
Es melns un maziņš
Sarāvies,
Jo manis nav un nav, kas meklē,
Jo esmu melns un neredzams
Es piedzimu,
Es dzīvoju,
Es nomiršu ..peklē..