...bez cukura,kurš kūst !
Tavi vārdi saldie,
Kā cukurs ūdenī kūst.
Tev šķiet,ka viņi
Manā sirdī plūst.
Bet ūdens no tiem
Tik sāļāks kļūst.
To nevēlās sirds,
No tiem tā tik žūst.
Tā mīlas patiesas gaida,
Bez cukura,kurš kūst !
Viedokļi par dzejoli |
Pozy |
2006-11-13 10:13 |
Tavs pirmais dzejolis, kurš mani aizķēra!!! Patīk |
Neatliekama_Rakete |
2006-11-13 10:56 |
Šo dzejoli es lasu vairākas reizes un nesaprotu, kas īsti te ir pa lietu. Sākumā pilnīgi izsita no sliedēm cukura izkušana ūdenī, bez paskaidrojuma man tas ne vella neizkusa, bet atstāja tādu sajūtu - moins, atkal jāmaisa, zb cukurs. Nu tālāk pēc šādas izjūtas sekoja pirmās klases ķīmijas stundās - t.i. ķīmija bērniem un bbaigās blaukš, kaut kas no klasikas. |
lechot |
2006-11-13 11:15 |
Laba atziņa:) |
planeeta |
2006-11-13 11:36 |
Tādi sapinušies vārdi,vai. |
ne_jau_taa |
2006-11-13 12:20 |
Cukurs ne vienmēr noder... |
kollin |
2006-11-13 12:30 |
Kā vienmēr lasot Tavus darbus - patīk ļoti!:))) |
t_Pauliine |
2006-11-13 12:51 |
man kaut kā patika šo lasīt...:) |
tavssargs |
2006-11-13 13:14 |
Būs sajaukusi traukus. |
forele |
2006-11-13 13:35 |
Par daudz ūstu.:) |
klusaisMiileetaajs |
2006-11-13 14:17 |
Šis dzejolis ir dienas topā! Lai dzīvo karnevāls jūtīgais! :))) |
mistik |
2006-11-13 21:25 |
Jā, cukurs baltā inde!!! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|