Kaut mirkli!
atgrieziet man pulksteņrāžus
gadus padsmit atpakaļ
kaut uz dienu, nevaig mūžus
kaut uz mirkli jaunībā
izskraidīšu zaļumballes
vēsturē jau ierakstītās
izmīlēšu jaunīb’s meitas
šodien sirmot sākušās
iztrakojies, izskraidījies
pazavēršos spogulī
ieskatīšos, atjēgšos
pašam sirmums deniņos
atgriezieties kaut vēl reizi
vecumdienas atstumjot
gadi trakie, neaizmirstie
laika rāžiem spītējot
p.s. drauga pārdomas manā skatījumā.
Viedokļi par dzejoli |
Runcs |
2006-11-10 13:06 |
:) |
klusaisMiileetaajs |
2006-11-10 13:15 |
Es gan to negribu! Nāfik!!! :)) |
planeeta |
2006-11-10 13:24 |
Tāpēc jaunībsdienās jāizskraidās līdz Bessame,tad ar sirmim matim nebūs glupības prātā. |
tavssargs |
2006-11-10 13:27 |
Un atkal armijā! :)) |
artart |
2006-11-10 13:28 |
Tiešām glupības. |
dalaila16 |
2006-11-10 13:29 |
Jā to tu labi uzrakstīji gribas vien piemest vecu labu sakāmo-iedotiet tā laika gadus un šodienas prātu....
:)))))))))) |
meduza_gargona |
2006-11-10 13:38 |
es arī pilnīgi piekrītu, ka jaunībā vajag iztrakoties tā lai vecumdienās nekas nav jānožēlo!!! :)) |
artart |
2006-11-10 13:45 |
Parasti gan žēlojas tie, kuri domā, ka nebūs jāžēlojas. |
kollin |
2006-11-10 13:51 |
...vari mani, Artiņ, salamāt, bet neticu, ka Tu kaut reizi neesi ar nostaļģijas piegaršu atcerējies jaunībsdienas!:))))) |
artart |
2006-11-10 14:00 |
Vai tad es lamājos? vai atmiņām vienmēr jāseko muļķīgām vēlmēm? |
Neatliekama_Rakete |
2006-11-10 14:20 |
Nu es nezinu, ko tiekt, jau mani atkal apliks, bet šis dzejolis man mežģa smadzenes. Tas ir tā it kā dziedātu koris un drausmīgi greizi katrs, līdz tādai pakāpei, ka nav īsti skaidrs - smieties vai raudāt. Katra rinda ar neveiklību vienkārši pārsteidz. Laikam te būtu vietā teiciens par to lāci, kuram bija jādejo. Doma pati par sevi arī fascinē ar savu banālumu. |
ne_jau_taa |
2006-11-10 15:31 |
Feins dzejolis:) |
t_Pauliine |
2006-11-10 16:39 |
njaaa, bezcerīga nostaļģija, jeb, dzejnieka [neatceros kura] vārdiem runājot, pasmejies par sevi pats...
;))) |
forele |
2006-11-10 16:39 |
Es tik nesaprotu, kāpēc jāizmīlē tās sirmgalves, trūkst ticamības momenta! Vispār jau sirmie deniņi lūkojoties pēc jaunuvēm.:))) |
forele |
2006-11-10 16:40 |
vui, Paulīn, pilnīgi apdauzījos pret Tevi, vienā minūtē.:))) |
t_Pauliine |
2006-11-10 16:42 |
es jau arī saku, baigā jēga, kāds tagad paliek jauns un uz večiņām metas!!!:DDD |
forele |
2006-11-10 16:43 |
:DD Jā, bet redz tās večiņas jau ar tad droši vien tikai no ārpuses sirmas!:))) |
planeeta |
2006-11-10 16:46 |
Aber daudzos gadus apakaļ,viņas tak bij jaunuves,par tām jau arī sapņo(es tā zapratu).:))) |
forele |
2006-11-10 16:47 |
Ne tikai sapņo, planētiņ! Izmīlē ka nemetas!!! :))) |
planeeta |
2006-11-10 16:50 |
Ja,par realitāti,ne sapņiem,tad gan,ja tik tiek klāt.:)))))))))) |
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|