Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

i biologiskā lauksaimnieciba

nožēlojamās strūkliņās
izdalot veselu spaini
visdzīvinošākā
avota ūdens
nolādi likteni savu
būt lejkannai
vecai un caurai
ko uzmeklē vasaras svelmē
kad laika nau
nopirkt jaunu
(zaļas plastmasas
glaunu)
kad
akūti
jāglābj stādi
papricēni
un
to māti






Viedokļi par dzejoli
 Bils  2006-11-09 13:28 
spēcīgi tverts, sewišķi par to māti...un plastmasas tējkannu...karsti!
 Drusts  2006-11-09 13:40 
Tās plastmastnieces parasti ātri pazūd. Bet klasika paliek klasika!
 maska  2006-11-09 14:03 
Rosina uz lieliem darbiem...
 mazlacitis  2006-11-09 14:25 
Jā tīri jauki .. bitīt ...m....
 nerrs  2006-11-09 14:55 
Par mēslu dakšām arī vajadzētu tīri labi sanākt .
 t_Pauliine  2006-11-09 15:35 
hm, parasti defektus ceļ par efektu, te kaukā otrrādi...
;)
 planeeta  2006-11-09 15:35 
Foršs!:)))
 t_Pauliine  2006-11-09 15:36 
njaaa, BBM raksta kautkādā smagsvarā...
 klusaisMiileetaajs  2006-11-09 16:23 
Betmens sen te nav bijis un atkal mani pārsteidz! Kas ir papricēni? Pastāsti, lūdzu!
:))
 malva  2006-11-09 20:27 
`i bio..` - virsraksts vien jau ir ko vērts. izdodas Tev atkal, betbet :))))))))))))
 mistik  2006-11-09 21:55 
Tās plastmasas lejkannas jau nav dārgas. Var pirkt cik uziet...!
 mazaa_burve  2006-11-10 15:27 
Kad nekā cita nav pie rokas, mēs parasti atgriežamies pie jau pārbaudītām vērtībām
(tajā skaitā vecām lejkannām) ... :)
 Runcs  2006-11-11 17:09 
shis veestiijums aiznes mani vasaras daarzos... :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?