Sansara..

Lēni, lēni auļo laika rati un mūžam nenokūst..
Tur mūsu gads, tur mūsu gads, kas piedzemdēja mūs

Pa ceļam kā vārpas, tas izkaisa dažus no mums
Birst pīšļi zemei un kokiem tiks veldzējums.

Es turos ieķēries šķirbainās ratu malās
Es gribu redzēt, kas notiks, kad rati būs galā..

Bet rokas kļūst vārgas un pirksti slābani tiek
Ik lielāka gramba - malām pavērties liek..

Cik grūti, cik grūti – rati nav jauni un spēki zūd
Bet rati tik skrien un apmales sabirst un trūd..

Kur palicis gads , kam klēpī reiz sēdējām droši?
Tas sarucis, sažuvis, izkaltis- acis tam nemirdz koši.

Mēs esam vairs divi, divi – tikai tu un es..
Reiz sākumā bijām – miljoni, miljoni mēs..

Nāk kārtējā gramba un ceļmalā ozols stāv kluss
Es zinu, te pēdējā gramba- šeit abiem jāšķirās būs..

Brauks tālāk rati un tajos.. sakumpis gads
Tam rokās pie citiem, paliks manējais mats..