Spēlmanis

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Man ienāca prātā uzspēlēt tev..
Par prieku sev un tikai par prieku sev..
Es raustīšu stīgas dvēselei tavai,
Tikai ne savai, tikai ne savai.

Es spēlēšu maigi uz nerviem tev,
Bet ne jau sev , ne jau sev..
Es protu smīkņāt un klusiņām dūkt,
Un nāksies tev bozties un rūkt un rūkt.
Es paņemšu bungas un sākšu bungot
Man patiks tās rungot un rungot un rungot..

Es spēlēšu vienmēr - līdz laika galam
Un pildīšu sirdi tev pāri malām ,malām..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lechot	2006-11-06 19:17
Ritīgs nervu bende:)))
planeeta	2006-11-06 19:53
Šitais man patīk,ļoti.:)))) Kā dziesma.:))
Tastiktaa	2006-11-06 20:37
:))))) Super!!! :)))) Īsts antisentimentālima šedevrs!!! :) Un vēl ar tādu baudu uzrakstīts!!! :) Te kādam vajadzētu pierakstīt mūziku klāt...
klusaisMiileetaajs	2006-11-06 21:04
tāds priecīgs gabals. :)
forele	2006-11-06 22:09
Man ar beidzot patika!:)))
mistik	2006-11-06 22:54
Par prieku sev, par prieku tev Un ļautiņiem par prieku! Ja grib, lai citi arī dzied! Jo kur lai es to lieku.....??
ne_jau_taa	2006-11-06 23:22
Tas ir labais!!!Pa taisno no dzīves!
Babsii	2006-11-07 00:02
..un kaiminniem par prieku..it sevisskki bungu solo..
Neatliekama_Rakete	2006-11-07 00:30
Jā, jāpiekrīt, ka tas ir labu labs. Tiesa man prātā uzreizi parādās krustojums starp kārtīgu 70. gadu popu ar glamūra seju un tāds pamatīgs 60. gadu pašmāju estrādes sviests.
Neatliekama_Rakete	2006-11-07 00:31
Nē, 70. gadu estrādes sviests.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!