Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Manis nekad nav bijis..
Es savu dzīvi salīdzinātu ar..
Ar spirgtu, dzīvības pilnu pumpuru, Kurš brieda un spēkā pieņēmās, Vēl nezinādams, par kādu lapu kļūs. Zemes mitrumu uzņemdams, Ar pavasara sauli plauka Un izauga par kļavas lapu- Sulīgi zaļu ar dzīslojumu savu. Katru dienu mainījās caur salnām- Krāsas traipus jaunus Kā dzīves atziņas tā guva. Bet vējš..tas pārāk strauji nāca- Zemē notrieca un nebrīdināja, Ka tās ir visam beigas-visi sapņi gaist. Par mani nu ūdens un cilvēki bradā- Sairstu, dziestu ar visu kas man ir, Un nozīmes vairs nav nekam, Jo jūtu, ka tūlīt jau varēšu teikt, Ka manis vairs nav.. Un nekad nav bijis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|