Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Mīlas kliedziens.
Es liktenim pateicīgs esmu jo projām,
Kaut neesam kopā, kaut draugi tik mēs Ka sirdī tas lielu man uguni kūra Ka sirdī tas mīlu man iedēstīt spēj. Vēl nesen par mīlu, man šaubas tik māca Bij pieņemts, ka grāmatās pastāv tik tā Un iepriekš, kas teicis, man būtu par tādu Par muļķi es nosauktu, vai kaut kā tā. Un beidzot es mīlu un beidzot es jūtu Ka tomēr tā nav tikai pasakās, Ka atnāk tā katram, ka pienāk ikvienam Kam nedaudz agrāk, kam vecumā! Es nevaru izteikt,kas tā ir par jūtu, Kad prieks mijas kopā ar asarām? Kā lidot man gribas, kaut putniņš es būtu Un no augšas teik ardievas vasarai! Kā izkliegt to visiem, kā pateikt ikvienam Lai visi to zina, lai visi to dzird, Ka ir tāda mīla un tikai tev vienai Pie kājām tiek nolikta, mana mīlošā sirds!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|