Pēdējā iespēja
Vēl vienu dzīvi izlūdzos,
Lai piedzimtu te,
Un meklētu Tevi,
Plašajā visumā zaudēto.
Jau septīto reizi
Es dzimstu kaut kur,
Lai sastaptu acis,
Kādas tik Tev ir.
Šī pēdējā iespēja,
Atrast man Tevi!
Viedokļi par dzejoli |
t_Pauliine |
2006-11-03 20:45 |
ja jau esi pieradis atdzimt, kāpēc gan pēdējā...:) |
ruttta |
2006-11-03 20:45 |
un ko mums tagad darīt..? |
mistik |
2006-11-03 20:52 |
Jauki! Man patika! |
GedertsPiebriedis |
2006-11-03 20:56 |
Jaunais autors nebeidz pārsteigt... Esmu pārliecināts, ka drīzā nākotnē mēs ne vienreiz vien kāri baudīsim viņa talanta augļus. |
tavssargs |
2006-11-03 21:52 |
Viņš noteikti pašlaik ir armijā un pilda sevišķo uzdevumu. Neraudi, atradīsies Tavs puisis un varēsi līdz bezsamaņai pēc tam skatīties viņa acīs. Vajag tikai gaidīt un cerēt, ja tā nemaz nebūs pēdējā iespēja. Vēl mums ir daudz brašu puišu! :))) |
planeeta |
2006-11-03 22:13 |
Ja neatradīsi varēsi vēl piedzimt pārs reizītes,"kas meklē tas atrod"-
runā ļauži.:))))))
Ts,puiks j_karnevaalam neģeld,vajag meitieti.:))) |
maska |
2006-11-03 22:35 |
Jauks un interesants... |
Winged_sound |
2006-11-03 23:31 |
kam lemts,tas satiksies! |
ne_jau_taa |
2006-11-04 00:06 |
Atradīsies pati,tiklīdz izlasīs šīs rindas:))) |
klusaisMiileetaajs |
2006-11-04 02:52 |
Dzejoli vajag nolasīt pa radio sludinājumu laikā un šī būs klāt kā nagla! :)) |
kollin |
2006-11-04 06:37 |
labs dzejolis!:) |
GertrudePiegrieze |
2006-11-04 08:26 |
Labs.Man patika!:) |
dubulite |
2006-11-04 08:36 |
Ak, Tu nabadzinsh, kaa Tev neveicas tajos mekleejumos!! Aizej uz CJaka ielu, buus klaat kaa likts! |
GedertsPiebriedis |
2006-11-04 10:41 |
Ņem dubulīti, karnevāl! Viņai ir maiga dzejnieces sirds, ja jau pat tik intīmā padomā nevar atturēties pieminēt Čaku. |
dubulite |
2006-11-04 11:24 |
Gedert!
Tu tak esi viens gudrs puika!:))) |
Neatliekama_Rakete |
2006-11-04 18:08 |
Nešķita īpaši garīgs. Sūrs atražojums tomēr. |
A-ladze |
2006-11-04 22:22 |
Kāds sviests, kāds neaptverams sviests |
skarleta28 |
2006-11-11 23:10 |
Patīkams!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|