Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lūdzu

domas melnos padebešos pārvēršas
kā miglas vāli apskauj skumjas
kā kapa aukstums – vientulība

krīt lapa pēdējā, kas sala gurdināta
skan dziesma vienīgā, kas dzērves nodziedāta
sāp tikšanās, kas tikai izsapņota

kaut kur, varbūt tepat, pasaules ceļos
skumju sirds vēl staigā kāda
padebešos traucas arī tavas domas
vientulības saltums tevi moka

ak, Kungs, es lūdzu
no vientulības kapa sastingušām lūpām
jel atļauj mūsu acīm satikties
lai varam laimē rokās sadoties
kur domas tikai baltos padebešos trauc
kur skumjas citā vārdā sauc
lai varam aizrakt vientulību kapu
un mīlestībai pili celt

ak, Kungs, es lūdzu

neticībai pāri kāpju
to dubļos iesviežu un sabradāju

ak, Kungs, es lūdzu

padevībā ceļos slīgstu
no vientulības slāpstu
vēl nezinu vai ticu
bet lūdzu
uzklausi

Dievs



Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-11-03 09:45 
nuuu, kollin!!! tas nu kaut kas ir!!!:)))
 forele  2006-11-03 09:48 
Skumjas, sāpes un vientulību savubrīd cieš katrs, bet retais glābšanās ceļu starpā
izvēlas to, kurš nebeidzas strupceļā...:)) Vairāk neko neteikšu, bet man ļoti, ļoti,
ļoti patika...:)))))
 mazlacitis  2006-11-03 10:00 
Kas lēcies ?? Vai tev lavīna uzbrauca ??? Kamdēļ tādas gaudas .. Tak teici , ka mīli
ziemu .. un šamējā jau braukā visapkārt!!!
 t_Pauliine  2006-11-03 10:00 
te taču nav gaudu!!!
 maska  2006-11-03 10:02 
Jauks, bet drūms.... Bet varbūt reizēm vientulība ir vajadzīga lai mēs novērtētu, to
kas mums ir....
 forele  2006-11-03 10:16 
Mazlacīt, ziema ir tikai viena no dimensijām.:)))
 mazlacitis  2006-11-03 10:28 
Man pašlaik gribās nonākt 6 dimensijā
 forele  2006-11-03 10:31 
Tad tik sāc skaitīt...:)))
 Runcs  2006-11-03 10:41 
koll speeciigi lai gan man nepatiik ka to rakstiiji Tu...
 tavssargs  2006-11-03 11:48 
Kad Tevi pieliks pie ierakumu rakšanas, tad varēsi gaudot. Kas tad tagad vaines
nedzejot?! :))
 planeeta  2006-11-03 11:56 
Tāds pamatīgs,ar līdzpārdzīvojumu.:)
 maska  2006-11-03 11:57 
Tad jau būs cita dzeja, par ierakumu rakšanu...
 Neatliekama_Rakete  2006-11-03 12:02 
Garlaicīga, eventuālās mīlas dziesma ar diezgan stabilu diagnozi, ka tāda nebūs.
Šādām lūgsnām var sekot tikai apmātība un perversijas. Mīlestība savā būtībā ir
krāšņa un jautra, kaislīga. Bet te ož pēc oficiālās laulību ceremonijas, seksa
absencei pirms kāzām, staigāšanai ar melnu lakatu un visādām stingrāko reliģiju
blēņām.
 Neatliekama_Rakete  2006-11-03 12:03 
Kur tad ir seksuālā spriedze? Vai tā tik tiešām izpaužas tādās drūmās krāsās? Es
neticu, jo šie ir tādi kā meli, lai atbilstu tam kā vairums domā, pat ne vairums -
kāda ir dogma.
 t_Pauliine  2006-11-03 12:05 
skarbi gan, N_R...
 forele  2006-11-03 12:07 
Pārdomu brīži var būt visādi, N_R, ja Tev tā nav bijis, tas nenozīmē, ka tā nevar
būt.:) Bet mīlestība patiešām var būt arī krāšņa, jautra un kaislīga. Tad tie ir citi
un citu brīžu dzejoļi, tas arī viss.:))
 Neatliekama_Rakete  2006-11-03 12:12 
Es jau neko nesaku, bet konkrēti šīs gadījums! Tā nav nedz īsta reālitāte nedz
fantāzija - tā irvienkārši konkrētās dogmas atražojums. Redz, ja šeit būtu iemests
kas tāds tik tiešām no sirds - piemēram, es tevi nogalināšu ja arī tu mani pametīsi,
un ierakšu tevi tajā kapā, ko vēl nesen aizrakām mēs. Vai kaut kas tamlīdzīgs. Šeit
ir pilnīgi kaut kas necilvēcisks. Ja mani te mēdz saukāt par biorobotu, tad šis ir
vienkārši terminatora variants. Nav tādas mīlestības manā izpratnē un nevar būt.
 t_Pauliine  2006-11-03 12:17 
kaut nu autors šo komentāru, N_L, pietiekami pragmātiski-konstruktīvi uztvertu...
 kollin  2006-11-03 12:19 
...viss ok, māsiņ!:)))
 forele  2006-11-03 12:21 
Nevar būt tāpēc, ka būt nevar?:) Pieņem taču kādreiz, ka var pastāvēt arī kas tāds,
ko nezini, ārpus Tavas izpratnes, vai tas tik grūti? Saprātīgam cilvēkam pilnīgi
iespējams ar prātu pikti nokonstatēt pie sevis: "Nez... nevaru iztēloties, baigi
neticas, ka tā ir - bet ej nu sazini, kas var otram galvā ielīst, lai paši tiek
galā." Vismaz tā.;)) Bet, loģiski, tas netraucē izteikt viedokli, arī tā ir viena no
normāla saprātīgā cilvēka pazīmēm.;))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?