Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
meitenei bez sejas
Tava ticība man izkaltusi,
Kā baiss miroņtauriņš gaisos plivinās baisms. Kaist inde dzīslās, Pat morfijs šīs sāpes slāpēt nespēs vairs. Mana skaistākā mūzika mirst, Brūk pasaules ierastā aina, Grūst griesti virs netīru dzīru galda, Uz kura neķītru deju nejauši deju Arī es. Pagātnes aizklātā seja mani nevaldzina Nekad vairs Nekad vairs Reiz, daiļā, varbūt sastapsimies ellē, Kur katls mums jau virst, Kurts tavas un manas it kā grēcīgām sirdīm. Nekas, daiļā, seju neaizklāj! Vienkārši aizej. Lai lietus virs zemes un Viņam labs prāts!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|