Es tev ticēju...

Es tev ticēju, kad tu teici, ka viss ir kārtībā
Kaut zināju, ka viss ir beidzies...
Tu meloji man un pats sev.
Es tev ticēju
Bet tu man nē...
Tā viss beidzās
Beidzās-
Ar lielām sāpēm un asarām,
Bet tu par mani tikai pasmējies
Es dusmojos uz sevi,
Jo biju neziņā par tevi
Es nezināju, kur tu tagad esi un kā tev iet!
Viss ir beidzies,
Bet man sāp tik un tā
Es zinu, ka vairāk nebūs kā agrāk.
Un, zini, es vairāk pat negribu
Man ir apnicis tavas ne ievērības dēļ ciest!
Liec mani mierā!!!
Atkal tu atgriezies
Tu atkal man uzsmaidi
Tu gribi, lai viss būtu kā agrāk
Un, lai es visu, kas bija, aizmirstu.
Es neesmu tāda kā agrāk
Es tev nepiedošu!
Bet tu lūdzies un lūdzies
Es tev piedodu.
Un tieši šajā brīdī tu atkal pazudi-
Pazudi – it kā nebūtu bijis!
Un atkal viss ir beidzies
Jo tevis vairs nav...
Kādēļ es tev noticēju?
Kādēļ es tevi uzklausīju?
Tagad arī es esmu pazudusi līdz ar tevi!
Es saukšu tevi, lai tu palīdzi,
Bet tu mani nedzirdēsi...
Atkal tas viss tikai tevis dēļ.
Tu mani pazudināji.
Tas biji tu, kas mani vilināja,
Lai es pazustu kopā ar tevi
TAS BIJI TU!!!