Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

29102006/549


..radīt nozīmē dzīvot divreiz..

kaut kaa taa Kurts Fridrichsons


dzdz

[eu]
Viedokļi par dzejoli
 artart  2006-10-29 22:21 
Nav slikti teikts.
Vai sētnieks, ielu slaucīdams, rada tīru asfaltu? Un tā četri
tūkstoši septiņi simti astoņdesmit reizes pēc kārtas.
 mistik  2006-10-29 22:57 
Radīt - tas ir izveidot no jauna! Asfalts jau ir - kāda starpība tīrs vai netīrs...
 artart  2006-10-29 23:03 
Man prieks, ka Tev, mistik, nav starpība! ;)
 Ane_mone  2006-10-29 23:17 
laikam, ja nav asfalts, piemēram , kā man ejot uz darbu, var domāt, kāda starpība,
ka tik asfalts.
 dzilna  2006-10-29 23:20 
...ja radītais dzīvos vēl pēc radītāja?Vai vismaz tikpat ilgi?
 artart  2006-10-29 23:22 
Jautājums jau bija - kas ir no jauna.
Laikam jau tas, ko spējam pamanīt. Jo vairāk
spējam pamanīt, jo vairāk dzīvojam. Iespējams, ne tikai asfaltu slaukot. Noteikti,
arī asfaltu slaukot.
Tas gan nebija Kurts Fridrichsons, pat kaut kā tā nē.
 Ane_mone  2006-10-29 23:23 
radīt nozīmē aizmirst, ka dzīvo
 dzilna  2006-10-29 23:29 
Būtībā jau visa cilvēka dzīve ir radīšana,pat ja radīšana ir ar (-)zīmi.
Bez
pamanīšanas ļoti noder arī spēja saprast,ko tieši pamanīji.
 Runcs  2006-10-30 00:27 
Ane_ :) īsti radīt var tikai tad kad to aizmirst, bet tieshi tad dzīvo pa īstam
 Bils  2006-10-30 09:26 
radīt ir reizēm ļoti sāpīgi...
 forele  2006-10-30 10:26 
Ko nu Tu zini...:)
 kurkurmiitis  2006-10-30 10:27 
Nāc, aklais,
es tevi pārvedīšu pāri ielai.

Autiņi trakot ieskrējušies.
Sētnieki
trakot samiegojušies.
Asfalts pēc velna slidens.

Oh, kā es meloju!

Man jau
vajag
to mazo mierinājumu —
aklo pār ielu pārvedis.

Oh, kā es meloju!

Es jau
pats līdzi
tam aklam taisos,
es jau pats īsti šorīt nezinu,
kurp esmu
devies.

Man vajag pavadoni.
Visdrošāk aklu.
Aklie nekad neiet tāpat vien
pastaigāties.

-O.Vācietis-
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?