Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

................

es paņemšu pusi no sāpēm,kas tavā sirsniņā griež
vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež
vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu,
kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu.
vēl es pateikšu, cik ļoti mīlu, cik skumstu, kad tevis nav
un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau.
kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp.
es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt,
jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu.
pie tevis turēšos cieši cieši, lai kur tu ar neietu.
tevis dēļ varu pacelties augstu, kur labāk dzirdami baznīcu zvani.
tevis dēļ varu nolaisties ellē, lai tikai tu mīlētu mani.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-10-28 11:21 
No sirds rakstīts.:))
Pēdējā divrinde,hmm...."izkrīt".
 nerrs  2006-10-28 11:34 
...Paldies ...
 mazaa_burve  2006-10-28 12:56 
Mīļi... un tomēr - kaut kā "neskan"....
 Paracelzs  2006-10-28 13:36 
Jauks !:)
 Runcs  2006-10-28 14:07 
diivaini bet shis ir tas gadiijums kad saturs njem virsroku par formu.. vai ne? :)
 kollin  2006-10-28 14:17 
tā izskatās Runc, bet to jau pats rakstot tā nepamani!:)
 t_Pauliine  2006-10-28 14:43 
priekš manis pārāk lieks blīvums saturam lai ienirtu...
varbūt vēlāk tomēr
saņemšos...:)
 forele  2006-10-28 16:23 
Tāda mīļa apmātība. Tā iespējamā otra cilvēka labad, cerams, ka dzejiski
pārspīlēta.:)
 Burve77  2006-12-14 18:16 
Nu nevajag tik traki,nu nevajag:))Nu nepatīk viņiem, ka tik cieši turas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?