zīda un indīgi ceļi

Manā sabiedrībā tu pieskarsies
[es solu]
Ķīnas zīda ceļiem un greznotu ziloņu mugurā
Ceļosim prom.
Manā sabiedrībā tu
Tērpsies vienīgi zīdā un mīlēsi
Mūžīgi, mūžīgi mūžos
[mani]
Mūsu vienīgais viesis būs
Svešs dienvidu vējš,
Svešām, ašām rokām
Pāri mums maigi vienalga.
[maigums tāds notrulina pat asāko sirdi]
Manā sabiedrībā būsi tu brīvs.
Pūtīs vējš šonakt atkal,
Mainīsies virziens, zaudēs zvēresti spēku-
Tu modīsies viens, tu modīsies sešos,
Pilsētā svešā, trešajā stāvā.
Mūsu Ķīnas un Indijas ceļi
Ir murgi un pesteļi.
Mēs ieslodzīti
Savas apziņas tīmeklī,
Savas sirds- apziņas
Aptraipīti.