drudzis

autors: shade8 [dzejoļi]

Ar basām kājām mēs spārdījām dzeltenīgās kļavu lapas
Mums abiem bija drudzis, mēs degām kā ugunīs sārtās,
Tu turēji lietussargu virs maniem brūnajiem matiem,
Kas tiecās pēc Tevis, gluži kā visa es
Lietus pieņēmās spēkā, bet tālumā debesis mirdzēja
Un neviļus es ievēroju miglainu varavīksni aiz ielas laternām
Es sastingu veroties tajā, Tu iesmējies par neko un nošķaudījies
Rīt mēs abi mirsim, to zinājām uzreiz,
Bet ja nu tomēr ne, tad tiksimies tepat, lai skūpstītos un nerunātu

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2006-10-26 21:35
Stājieties armijā, tad nebūs jāstaigā rudenī plikām kājām un paliksiet dzīvi. Vismaz līdz pirmajai kaujai...
t_Pauliine	2006-10-26 21:45
kad beidzot rekrutēšanās centrs Benediktam noteiks valsts labākā sarga ikmēneša prēmiju!?;)))
pidulis	2006-10-26 21:53
Nu tad skūpstieties un nerunājiet (nedomājiet) muļķības!
keedza	2006-10-26 22:28
man liekas ar i tempre4ers..
mistik	2006-10-26 22:49
Viss ir smuki! Bet kapēc vajag mirt nost???
t_Pauliine	2006-10-26 22:55
tāpēc, ka nezin, ko runāt pēc tam [pēdējā rindiņa];)))
anina	2006-10-26 23:12
Labāk skūpstieties!!!
t_Pauliine	2006-10-26 23:13
ko Tu saki!;):P
anina	2006-10-26 23:32
Skūpstīties ir tik patīkami!!!:)))
pidulis	2006-10-26 23:35
Anīna, ko Tu saki!...
klusaisMiileetaajs	2006-10-27 08:50
Tu nošķaudījies ne par ko un iesmējies... Laikam būs jāielādē savā mobīlajā telefonā. :))
shade8	2006-10-27 19:11
:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!