Ugunskurs nakts tumsā kvēlo

Ugunskurs nakts tumsā kvēlo
Kājām spalvas svilina,
Ierausim mēs vēl pa krūzei
Kamēr Dieviņš pilina..

Nakts ir tumša nav neviena,
Visi blakus tupjam mēs
Nedzersim vairs taču pienu,
Tas nevienu neveldzēs.

Šeit ir mūsu šķiršanās ?
Draudzenes guļ tumsā melnā
Tās tik domas aplamas
Nebūs tā, nu nav ne vella..

Vēl tik skūpsts un rokas spiediens
Krūzēm dibens redzams sauss,
Pakrūtē aug neeliels žmiedziens
Jālūko , kur gurķis savs.

Katrs savu ceļu ies?
Kurš spēj paiet ? traki meli..
Vai tad gliemeži mēdz skriet ?
Tūdaļ laidīsim pār mēli..

Mīla ka reiz aizgājusi
Kājas visiem sasien mums,
Traukiem korķus norāvusi
Aknās kuras elles guns.

Nekad neatgriezīsies..
Tas šķidrums, kas no trauka ārā liets
Atgriezīsies galva sāpe..
Un gar acīm zvaigžņu spiets....