Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
25.10.2006
Peld augšā bezspēcīgi mēness pilnā acs.
Ir tūkstošdeviņsimti ķēdeszvadzošs gads. /M. Salējs/ dzdz [dzejs] XXX Kad piepildītās lūpās gaisma sūrst, Kad nolīkst vārdi, bezspēcībā vīstot – Vēl pārnāks sapņi. Pārnāks. Pusnakts pirkstos, Kur ābeļziedu atspīdums kā gūsts. Vēl čukstu ēnas plandot apsedz mūs… Vēl mirkļi siltuma – pirms saule rītos, Tur – padebešu tērces dvašā krītot, Steidz bālām šļakatām pār slieksni plūst - - Drīz, baismi drīz. Jau vaigā piekļausies Ikvienai skaņai - - - kad ar dzēļām rētām Taps vaiņagots, kurš iespēs atsaukties: Kurš smagām lūpām, sapņus klūpot, plēstām Vēl dienasgaismā iespēs vārdu sniegt UN UZTICĒT TO ĀBEĻZIEDIEM SĒTĀ 1991. Viļņā, kaut kad pavasarī Hermanis Marģers Majevskis + ddm [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|