Oda Nāvei..

Ko grābsties gar mani? Nu ko tu gribi?
Vai citi mīļāki nava tev daudz?
Es redzu, ka smejot tev izspiežas ribas
Un pierīti bālo bez ādas tu rauc.

Man visādas kaites un esmu es traks,
Man pasmaga gaita un kuņģa čūla.
Bet blakus soļo tāds smaidīgs un labs,
Kas izceļas jauki virs pārējā pūļa.

Sniedz buču tam līksmu un reizē svaigu,
Lai debesīs paceļas eņģelis kāds.
Nu neraidi manim to skatienu baigo,
Ko pamanot apmulst mans vārīgais prāts.

Beidz vēzēt tos dzelžus- tie nelabi žvadz
Un skaties kur kāju kaulaino liec,
Tev zobos pat ieķēries pēdējais mats.
Tu piesargies ! Skaties –Kāds mašīnu triec!

Nu ko es teicu- vajag lūrēt pa malām..
Te dzīvot ikvienam ir grūti no mums
Es pateicos Dievam.. nekas man nav galā
Tev atskrējis kārtējais .. medījums..