Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
vienmēr smaidu, lasot tavu dzeju..
vienmēr smaidu,lasot tavu dzeju
tu kā bērns..draisks un rotaļīgs. brīžiem gan gribi slēpties, kā stirna -trauslais meža dzīvnieks- nevainīgs smaids plēst kāru vilku sabaidīts.. ..bet interese tev liela, plūkt maigo zāli pļavā tajā kur miers un nemiers reizē mīt, avotā dzidrā slāpes veldzēt tauriņu lietus/pakrūtē sāp strauji sit un iedrebas sirds, slāpēt sevī dzimstošās bailes ļauties un reibt,ļauties un reibt klusām pie auss dzirdot balsi skanot kā melodiju.. ... Tu un es, dabas bērni,lai laimīgi būtu viens otram tik tuvu ka tavus sirdspukstus jūtu pārējā pasaule mūs neinteresē..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|