maza glezniņa netīrā logā

tēls melns
zem soļiem uz asfalta iztek-
ēna mana,
no kuras es bēgu

stieplēs ietverti smiekli ,
ar pazolēm kāds sirdsdobītē mīcās.
tu mani, mani iznīcini!
vairs nebrīnos.
vairogu un tanku ēnā,
klusi dziedot,
plūcu rozes-
kodētas un ģenētiski
uzlabotas.
godam!
šī zeme dziļi inficēta.

mani spēļu sunīši ir tanki,
atvilktē izsmēķi dzēsti.
krastos atkal izskaloti nēģi-
ekoloģiska katastrofa-
nav tavu roku apkārt,
raudu
asaras no naftas.
mana rotaļkaste-
fabrikas un demolēti cehi.
dvēselīte, lūznīt!
drīz vilciens nāks-
vedīs tevi prom.

klusiņām birdinu asariņas-
no jauna mācos staigāt-
kailām pēdām pa bruģi-
tikai virtuāli.
ir miris arī bruģis.