Pārdomas, brīvība, nākotne...

Svaiga iedvesma jaunai dzejai rodas,
pildspalva manā pavadībā, man rokās lokās,
dažreiz jūtos kā būtu no laivas izmests,
Izskalots un atkal dzīvs krastā atrasts,
mirklis šis parasts kā dzīve, kas ir brīve?
To neaptvers mans prāts, dvēsele to atklās,
kad būs īstais laiks,
loģiskaais saprāta brīdis būs garām palaists,
paliks tikai pīšļi atmiņās zemei - sīka vienīb,
mana apziņa pārveidosies un nelīdzēs gravitāte,
bet te vēl daudzus vilinās lasīt kāre,
kas zin varbūt tie būs mani augļi, kurus viņi ēdīs,
un savu zīmogu tiem virsū spiedīs?