Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Balss ko nedzirdu
Var tukšums klusēt .. var tukšums brēkt
Var pilnība runāt .. var pilnība sēkt Vai lūkojies zvaigznēs? tur klusē kāds.. Man raugoties viņās ,neklusē prāts. Es sadzirdu balsi , kam vārdu nav bijis To balsi kam vārdus melns tukšums ir rijis. Tad kamdēļ tie atskan no jauna man galvā, Tā sodība ir vai viskrāšņākā balva? ,,Tu neesi viens , kas sejās mums raugās Tu nezini vēl , ka starpzvaigžņu spraugās Klīst domas no biljoniem mirušu prātu, Lai aplī ap tevi no jauna stātu." Ieklausies , ieklausies tukšuma balsī Tā smeldzīgi smejas un sagriežas valsī, Lai uzdotu mūžīgo mīklu ikvienam Kamdēļ, uz kurieni dzīvē mēs skrienam.. Ir daudzi zuduši mūžības ceļos Lai atdzimtu zvaigznēs , Es līdzi tiem veļos
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|