sitiens

Brīdis kā sitienam pacelta roka
sastingt
Zemes vēži manās dzīslās rokās
Viss, viss,
Vai tu zini, ka
Viss
Notiek tā, kā tam jānotiek?
Izdari vienu soli- tā
Izvadi pēdējā gaitā
sliktās domas un anti- solījumus-
manus, savus, visus un viņu-
sasienam saiņos, pa upi prom!
Tik labi, tik labi, ka gribētos
zināt,
Ka pēc manis, pēc mums zeme
Pārtrauks vizināties,
Beigs eksistēt kosmosā.
Tik labi, tik labi, ka gribas,
Gribas zināt,
Ka viss ir beidzamais
Bezmiegs,
Pēdējais,
Ka pēc mums nekā, nekā vairs
Nebūs.
Kā klauns
klanās mirklis
Pēc lugas slikti iestudētas.
Un mana zili uzsistā dvēseles acs
Ilgi, ilgi vēl sāp.
Pasaule vienmēr turpinās griezties!