Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rētas.Ir.Prom.

Dievs no visa
Un nekā,
Zemi radīja,
Viens pats, vienreiz.

Dievs no visa
Un nekā,
Sāpes radīja,
Lai tek, uz mūžiem.

Pāri vaigam līst,
Melnais šķidrums plūst-
Sāpju asaras,
Neprasot, neko vairs.

Jaunas asaras,
Pēkšņi parādās.
Sārtās- mūžīgās,
Bailēs izlietas.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-19 10:17 
Neticu un arī tie vārdi, vārdi, vārdi. Visuma sākumā bija pirmelementi, tagad ir
molekulas - sarežģīti organiski veidojumi. Man personīgi šis dzejolis atgādina spēli
ar amēbām vai arī ar ogļūdeņražiem.
 Wendetta  2004-06-19 10:20 
L_Z - cik gan Tef kjiimiska domaashana... :))) bet dzejoliic savdabiigs...
 Highlander  2004-06-19 13:38 
Tekstinjsh bija uztaisiits prieksh vienas senas, nepaziistamas grupeles "black"
underground melodijas, taapeec nav iisti kaa dzejolis uztverams...
 ieve  2004-06-19 16:53 
dievs ir?
 Highlander  2004-06-19 20:12 
Ir... nav... Kaada atshkjiriiba? Daudz kas neeksistee vai eksistee, bet taapat par to
raksta... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?