strap mums runaajot...

Tu teiksi rožu dārzs,
Es teikšu nātru lauks.
Un kuram tad no mums būs taisnība?
Velti ceri,ka tev...

Debesis nav zilas
un pasaulē nav bezgalīgas mīlas.
Es tevi šokēju, tas tiesa,
bet tā vismaz ir patiesība.

Es neesmu no stikla vai porcelāna,
bet no vissmagākā betona.
Un dzīve nav salda kā konfekte.
Tā ir skābāka pat par citronu.

Bet vai tādēļ dzīvotprieks mazāks?
Nē,man šķiet spīts lielāks.
Iesmej dzīvei sejā...
Un dodies vistālākajā ceļā.

Tu man jautāsi: vai es tā daru?
Tici man,cik vien varu.
Un katru vakaru es klusi lūdzos
kaut dzīve šī tik ātri nebeigtos.