klusums un milti

autors: pooh [dzejoļi]

klusi no saujas
milti uz grīdas.
klusi pa baltu
klusina pēdas.

klusums pēc šķavām,
klusums pēc vārda.
klusums, kad baltā
ieraušas bēdas.

klusi reiz paliek
viļņi pret krastu.
klusi reiz noliek
katrs sav` nastu.

klusi deg svece
pārdomā rimtā.
klusi pat mīla
pārvēršas maldā.

sapel maize,
kad neliek uz galda.
klusums un milti
pār pasauli valda.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-09-29 22:27
A vot,akal man tie Ziemassvētki iekšā ieperinājās.:)))Laikam no šitā: klusums un milti pār pasauli valda.
forele	2006-09-29 22:57
Jau sāc gaidīt, planētiņ...) Par tiem miltiem gan nezinu.
t_Pauliine	2006-09-30 00:07
klusais būs pārlaimīgs!:)))))
klusaisMiileetaajs	2006-09-30 09:51
:)) Nu, Paulīn! Kā Tu par mani tik agri no rīta aizdomājies!? :)) Es gan pooham gribēju teikt, lai pārtikas produktus pa grīdu nebārsta un laikus noridā galdu. Cik tur vajag, lai tarakani neieviestos! :))
leduszivs	2006-09-30 10:16
Redz, arī klusumam ir skaņas!
Paracelzs	2006-09-30 16:34
Klusums ir maģisks ...:)
tavssargs	2006-09-30 18:45
Klusais mīlētājs smaida.
GedertsPiebriedis	2006-10-01 13:50
Pielieciet ausis pie pelējuma un dzirdēsiet, ka nemaz tik klusi tur neuzvedas. :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!