suņu dienas

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Ar asti aizslaucījis dienas, kāds suns pār ugunskuru lec,
Tur lapas , apdeguļi gruzd un ceļas baltu dūmu siena.
Kam stāvēt blakus dzīves liesmām, kad nebalsta vairs drauga plecs?
Jel pacel galvu, raugies saulē - tur gaišums tīrs un spozme viena..
Man pārskrien drebuļi līdz kauliem
Vairs nejūtos šai vietā dzīvs,
Es atkāpjos, lai vērtos saulē
Bet satrūkstos un kļūstu stīvs.
Vien sapnis tas , kas ēnas meta un pamodies vēl neesmu es..
Man rokas sasietas un aukstas, pār muguru vēl rasa rit,
Varbūt , ka gaisma sildīs mūs , ja kalnos pacelsimies mēs,
Vien ausīs sāļa jūra šalc un satrakota sirds vēl sit..
Lai suņi rej un apgrauž kaulus, tiem nožēlas vēl nav ne vienas,
Es saslienos un eju tālāk , lai meklētu sev Suņu dienas

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
artart	2006-09-26 20:07
nu, nu...
planeeta	2006-09-26 20:28
Suņu tēma,kā skatos,aktuāla.:)))
t_Pauliine	2006-09-26 22:42
ak, rudens darbi, vējš un dūmi... bet rezultāts neko tā!:)))
pandora	2006-09-27 09:01
Jā.Man arī patīk dzīvnieciņi.:)))
Plaanpraatinjsh	2006-09-27 12:48
Ja neļauj balstīties uz pleca balsties uz muguras vai vēl labāk uz vēdera, lai saslienas un būs labi.
GedertsPiebriedis	2006-09-27 14:29
Kaut ko jau gribēja cilvēks pateikt...
sibemols555	2006-09-27 18:51
Vientuļais, latviskais, spalvainais Jāņu svinētājs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!