Enģelis

Melns enģelis laižas gar manu logu
Tā spārni skrāpē loga rūtis,
Asaras tumsā mirdz kā pērles.
Tava elpa, ledusauksta glāsta manu kaklu
Lūpas pelēkas mierināt steidzas
Slīgstu tavās skavās...

Rīts jau tuvojas,
Mūs izšķirt steidzas.
Vēlos doties tev līdzi
Uz pasauli, kur naida nav
Tik mīlestība un ticība valda.
Kādēļ vaļā laid tu mani?
Kādēļ neņem sev līdzi?
Tik tu man šajā pasaulē vajadzīgs esi,
ar tevi uz jebkuru pusi...

Saule ver manus plakstus
Mans enģelis jau projām ir...
Lūdzos, lai nākošreiz tu mani līdzi ņemtu
Uz vietu, kur divatā mēs beidzot būtu...

Savas jūtas apvaldīt kļūst grūti,
Pasaulei zināmas vēlos darīt tās,
Nakti ar nepacietību gaidu...

Nakts tik klusa, klusa
Mēness manu seju apspīd
Jau nezkuro stundu mani sargā viņš,
Dod cerību, ka tulīt tu pie manis būsi...

Lapas iečaukstas un mēness pazūd,
tu atkal esi ar mani
Šoreiz aicini mani sev līdzi.
Dodu tev savu roku, un jūtu
Uz muguras vieglas sāpes -
Tie mani pirmie spārni...

Vējš glāsta manu seju
Tas tik pārsteidzoši silts.
Sirds priecīgi sitas, ar tevi kopā esmu es.
Aiz laimes es kliedzu,
Ka ar mani kopā esi tu,
Ka projām no ļaunuma un naida aizbēgu.
Kopā būsim mēs mūžīgi,
Viens otra skavās slīgsim
Un otra prieka asarās slāpes veldzēsim.
Pirmoreiz es klusi te v ausī čukstu
Vārdus, kurus vēl nevienam nēesmu teikusi:
Es tevi mīlu...