Tā pati nemanot atnāk..

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

Mīlestībai nav platas ielas
pat uz bulvāriem,
cenšas ja pārdot to kāds
iemantot var
tikai sirdssāpes lielas
grašus rokā turot,
dzīvi izniekot..
Tā pati nemanot atnāk pie Tevis
kad likās- ticība dzīvei sāk zust
neklauvē klusu -„Lūdzu, laid iekšā
bet mainot visu,lai varu just..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sibemols555	2006-09-23 18:15
Kā Pētersons dziedāja : Nav mīla jāmeklē...
dalaila16	2006-09-23 19:24
Varen patiesi...
sarma7	2006-09-23 19:43
apsveicu!:) Lai Tev veicās !:)
GedertsPiebriedis	2006-09-23 19:53
Mana mīla gan defilē pa platām ielām un ceļiem. :))
klusaisMiileetaajs	2006-09-23 20:12
Lai tik iekšā, lai izjūti, ko nozīmē īsts kurmju bullis! :))
sarma7	2006-09-23 20:32
Briedi, tava mīla peld dziļos ūdeņos :)))
t_Pauliine	2006-09-23 20:53
re kāda, pat pie kkurmīša pielavījās!!!;))) galvenais, ka doma svaiga!!!
tavssargs	2006-09-23 20:54
Nekad never vaļā durvis svešiem subjektiem! Tas var izrādīties provokators.
kollin	2006-09-23 21:53
Skaisti gan teikts!:)))
planeeta	2006-09-23 22:37
Mani mulsina beigas,visādi citādi ļoti labs.:))
kurkurmiitis	2006-09-23 23:32
tā jau ir,planeeta..īstais dzejolis skan šādi..gribējās nedaudz sašūmēt šo kluso ezeru valstību,kur tikai uzslavas un neīsti smaidi..bet gribas ko patiesu..kā kājas avota ūdenī iemērkt..siena kaudzītē nakti pārlaist.. Mīlestībai nav platas ielas pat uz bulvāriem, cenšas ja pārdot to kāds iemantot var tikai sirdssāpes lielas grašus rokā turot.. dzīvi izniekot.. Tā pati nemanot atnāk pie Tevis kad ticība dzīvei reizēm sāk zust pieklauvē klusi – „Lūdzu, laid iekšā -nogura kājas staigājot..”
gundina	2006-09-23 23:47
skaisti,ja tik kāds neiemetīs ar kādu jēlības lupatu sejā.....brīžiem liekas,ka maz palicis cilvēku,kam ir svētas vienkāršas un tīras jūtas...
te_klasika	2006-09-23 23:57
Skaists un patiess!:)
pandora	2006-09-24 03:05
gundina,man tevis žēl.Tu ar nepareizajiem cilvēkiem saejies:)))Es domāju,ka cilvēki,kas jūt un patiesi mīl, nevar izmirt,jo milestība balsta šo pasauli. Dzejolis brīnišķīgs:)))
dalaila16	2006-09-24 22:33
Ik nakti lūkojos debesīs, Ik rītu - saullēktā, Dienvidū- saulē, Bet vakarā - saulrietā... Katru nakti pavadu sapnī, Katru rītu sāku ar mērķi, Dienu pavadu darbojoties, Bet vakarā eju gulēt ar sapni, Ar sapni par nākotni, Ar pārdomām par pagātni, Ar iespējām ko sniedz tagadne... Ik mirkli klīstu ilūzijās, Ik mūžību sapņoju, Ik brīdi atpūšos... Bet vienmēr nolūkojs Nolūkojos uz paveikto... Ik stundu domāju, Ik minūti atceros, Ik sekundi sapņoju... Bet reti aizdomājos, Aizdomājos, kas notiek Nākotnē.... Vienmēr domāju, Reti sapņoju, Nekad neplānoju Savu nākotni, Jo var atnākt burvis Un aizvērt visas durvis, Bet vai to vajag...? Reti nedomāju, Bieži skatos, Vienmēr rīkojos, Tā kā sirds liek.... Vienmēr ieklausos, Reti nesaprotu, Dažreiz neieklausos Savā sirdsapziņā.... Tā nu es klausu savai sirdsbalsij, Un klausu sirdsapziņu, Saprotu sevi.... Ieklausos tevī Un mēģinu saprast Jūs... Jūs visus, Kas esat man apkārt...
mazaa_burve	2006-09-25 15:21
Otrais variants labāks... :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!