Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vakara pārdomas.
kad satumst vakars
pierimst trakā dienas steiga kad pieklust dzirdi kairinošās skaņas un saule sārtiem stariem pamāj atvadas tad gribas apskaut bērzu kas vientulībā logam pieglaudies tad gribas piebiedroties mēnesim kas zvaigžņu segu zemei segs ar rūgtām rudens smaržām apskurbušais prāts tad patiesības meklējumos dosies un atstās tikai čaulu kas nespēj domāt, sapņot, just kad satumst, pierimst, pieklust viss kad vientulības skautā bērza raupjā tāss pie vaiga skaudri pieglaužas un raud un pēdējais jau asins krāsās mērktais saules stars šķeļ debesis kā mūža mājām nolemtais tad gribas kļūt par zvaigzni zemes segā lai tikai mēness uzdrīkstētos pieskarties tad satumst viss un bērzam pieglaudusies raudu arī es
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|