Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es neciešu rozes
Ziedošās ievās no mīļās es slēpjos.
Kā viņas smaržo, smaržo - kaut dej! Lai baltajā vilnī sniegbalts es tērpjos - Atrod tā mani un laimīgi smej. Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Ceriņu krūmā, notupies gaidu, Tikšanās mirklis tālu vairs nav. Ieraugot viņu, nevaru - smaidu, Mīļā priecīgi saka man - čau! Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Skurbais jasmīns sedz debesjumu, Jaukajai pēddzinei skatienu liedz. Tomēr, par lielu man pārsteigumu, Man viņa caur zariem roku sniedz! Skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Pie rožkrūma košā kā apburta stāv, Neredz tā mani, bet lūkojas ziedos. Jau saulrieta stari pamazām blāv, Vai kādreiz man prātu arī Dievs dos..? Ak,skauj mani, mīļā, es glāstīšu; Skūpstīšu, čukstēšu, stāstīšu..! Veltīts visām tām jaukajām būtnēm, kuras mani nesaprata.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|