Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pavasara svētku dzejolis
PAVASARIS
Ir tumša nakts. Pret debesīm skatu pavērsis melno akls sniegs. Zvaigznes netīri blāv; dilstošā mēness vaigs šai naktij ir lieks. Glūnošs klusums lien ārā no kaktiem un piepilda telpu, Nospiedošs drūmums liek apstāties sirdij un atņem man elpu. Es nejūtu sāpes un nealkstu prieku, man šķiet, es mirstu. Es esmu nesadalāma kā kapakmens, un tomēr – irstu. Tad pēkšņi kāds norauj manu apziņu no truluma iesma. Es dzirdu, kā skan aiz loga klusi kūstoša sniega dziesma. Es skatos, kā neredzams putns naktī alkst dienu un gaismu sauc ... Caur tumsu un klusumu tuvojas dzīvība, un saule aust. ------------------------------------------------------------------- UN TAD VARBŪT Sārti mākoņi rītausmā redzēs, kur pirmās māllēpes zied, - Tie man klusi pačukstēs priekšā, kur no skumjām paslēpties iet. Viegls austrumvējš man pastāstīs, kur atrast īstas laimes sieku, Un pavasara pērkondārds man līdzēs meklēt dzīvesprieku. Pašas brīvība man aizdos spārnus, lai es varu saulē degt, Lai es varu nebaidīties straumē lidot, dziļi dzelmē lekt. Ja reizēm klusums atskanēs kā naktī pārtrūkusi stīga, Es nezaudēšu ticību, ka atgriezīsies mīlestība.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|