Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
antimonāde*
Es nemaz neprasīšu
vai drīkst ķīļus un tapiņas dzīt cītīgi laistīt un atskaldīt bluķi no tavas klints sev. Lūdzu pasmaidi un klusām man saki- skalolaska moja Laskovaja Man vienalga par saukli- visi grib būt brīvi uz zīda lakatiņa. Plāns plastmasas maisiņš lidot virs aizas bez piesaistes kaut kur, kaut kad, kaut kam. Tas nepanesamais vieglums Mani biedē Kā retināts gaiss Sniega virsotnē. (Visi grib būt dzīvi) Mani kāju pirkstiņi uz tava ceļa diedelē Piesien mani ar ķēdi ap potīti sev
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|