Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
ar smaidu pret stobru
Es dienas svinu,
Es dienas kā svina lodes Gremdēju duļķainā dīķī, Pildītā mirstības vīna. Katrai ir citādāks vārds. [kāds ir tavs vārds?] Laika dievam manas dienas starp zobiem kā sidraba grants čirkst, caur pirkstiem iztekot, palika sausa sirds, smaids sidra glāzē sakalst gar malu. Manas dienas ir grants, darva viņu medus muciņā. Manas dienas ir melnas pērles, Kas saulrietā aiz horizonta grimst. Vari kliegt- Tās neatgriezīsies [kāds ir tavs vārds, bālais princi?] manas dienas ir, manas dienas irst, irst, nevar satvert un sasiet, nevar uz stiebra vērt, nevar kaltēt, nevar apturēt, konservēt, aptīt bantīti rozā. Manas dienas mirst Katru dienu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|