Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kāpēc?

Neskatoties pagātnē
Es eju cauri dzīvei
Es eju tur, kur ceļu rāda
tavu acu spožais skatiens.
Es gāju pretī laimei,
Gaišai nākotnei,
Bet tavas acis,
kurās ir jūtams jūras viļņu pieskāriens
Ar katru laimes sekundi,
katru sirdspukstu
mani ir veduās tuvāk nāvei...

Kāpēc???
Viedokļi par dzejoli
 choc_shake_  2004-06-18 17:44 
Tāpēc ka uz pagātnes aug naakotne
 darkheart  2004-06-18 17:55 
njaa... gruuti atbildeet
 Danissima  2004-06-18 18:34 
taapeec, ka mees visi taa daram. un citas izejas nemaz nav.
 Wendetta  2004-06-18 18:54 
tapeec,ka pati ljaavies,lai Tevi ved.. un pagaatnee ir jaaskataas,lai zinaatu,kas
buus naakotnee. veesture atkaartojas, taapat kaa cilweeku pieljautas kljuudas,
situaacijas utt.
un zini? - mees visi kaadreiz mirsim! tas nu ir fakts... :) ar
katru sekundi mees tuvojamies savai naavei... un laix skrien... - baisi vai ne? :)
baudi dziivi,kameer sekundes skrien!
 Wendetta  2004-06-18 18:55 
P.S. un "neskaties aciis" tikai vienam cilweekam.... vinjsh arii var
kljuudiities... ir tachu arii citi, Tev tuvi cilweeki,kas Tev var paliidzeet
dziivee... ;)
 Lodveida_zibens  2004-06-19 09:30 
Šis ir banāls. Klasiskās frāzes un pats bēdīgākais, ka doma vēl mūžsenāka un tai pat
laikā pārāk vienkārša.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?