Kāpēc?
Neskatoties pagātnē
Es eju cauri dzīvei
Es eju tur, kur ceļu rāda
tavu acu spožais skatiens.
Es gāju pretī laimei,
Gaišai nākotnei,
Bet tavas acis,
kurās ir jūtams jūras viļņu pieskāriens
Ar katru laimes sekundi,
katru sirdspukstu
mani ir veduās tuvāk nāvei...
Kāpēc???
Viedokļi par dzejoli |
choc_shake_ |
2004-06-18 17:44 |
Tāpēc ka uz pagātnes aug naakotne |
darkheart |
2004-06-18 17:55 |
njaa... gruuti atbildeet |
Danissima |
2004-06-18 18:34 |
taapeec, ka mees visi taa daram. un citas izejas nemaz nav. |
Wendetta |
2004-06-18 18:54 |
tapeec,ka pati ljaavies,lai Tevi ved.. un pagaatnee ir jaaskataas,lai zinaatu,kas buus naakotnee. veesture atkaartojas, taapat kaa cilweeku pieljautas kljuudas, situaacijas utt.
un zini? - mees visi kaadreiz mirsim! tas nu ir fakts... :) ar katru sekundi mees tuvojamies savai naavei... un laix skrien... - baisi vai ne? :) baudi dziivi,kameer sekundes skrien! |
Wendetta |
2004-06-18 18:55 |
P.S. un "neskaties aciis" tikai vienam cilweekam.... vinjsh arii var kljuudiities... ir tachu arii citi, Tev tuvi cilweeki,kas Tev var paliidzeet dziivee... ;) |
Lodveida_zibens |
2004-06-19 09:30 |
Šis ir banāls. Klasiskās frāzes un pats bēdīgākais, ka doma vēl mūžsenāka un tai pat laikā pārāk vienkārša. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|