Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...es-eņģelis...

Es esmu izredzētā
Es-eņģelis.
Eņģelis, kuram liktenis nolauza spērnus
Tas ik dienu graiza un dedzina tos,
Es nejūtu sāpes,tik tukšums visapkārt
un arī iekš manis...

Citu eņģeļu acis,naidpilnas,ļaunas nosoda mani
un ņirgājas...

Vai esmu to pelnījusi?
Es-tāda. Kāpēc?
Tikai tādēļ, ka liktenis tā ir izlēmis.
Ir viņam tādas spēles,bet man,protams,
ir pietaupījis pašas nežēlīgākās.

Uz priekšu! Rīkojies!

Es tuvojos Dieva saulei ar dvēseles spārniem.
Es sasniegšu mērķi...
ja liktenis lems...

ja lems...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-18 14:18 
Stop! Kas par eņģeļiem kam nogriezti spārni? Pārāk daudz tādi aprakstīti, kaut kas
nav kārtībā. Kolektīvā domāšana.
 GreenyFrogy  2004-06-18 16:27 
kaapeec tik skumji???

 vientuliiba  2004-06-18 17:34 
Dziives apstākļi spiež rakstīt drūmo dzeju...
 darkheart  2004-06-18 18:00 
es ar nesen aplauzu savus spaarnus... kritiens bij saapiigs, bet reetas sadziist un
atkal jauni spaarni augs!
 Wendetta  2004-06-18 18:48 
xexe.. tie comment par sparniem sak atgaadinaat filmu "Jeeper Creeper" ;D
bet tas taa..
liekas, ka Tu, vientuliiba, joprojaam meklee sevi un centies saprast -
kaads ir Tavas dziives meerkjis.. tas labi,ka sevi uzmundrini.. un to visu centies
izteikt dzejaa.. :) bet.. pacenties veel... ;))
 Danissima  2004-06-18 20:11 
no vientuliibas aaraa lienu, jaarod beidzot jaunu mieru :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?