Nakstsdziesmiņa

Ak, lai jau līst tas lietus aiz loga,
Brīnumiem īstiem netraucēs žogi.
Zvaigznes un kaijas pavirzot nostāk,
Sapņu kuģi spēs ielidot ostās.
Jautri plivinot spārnus un smejot,
Fejas un rozes sāks burvīgi dejot.

Klausoties koklēs un stabulēs,
Šosejas kopā sasiešu es.
Josta tiks zemeslodei,
Ko darīt, tā pieprasa mode!

Ar galvu uz mākoņa krītu
Un gaidu, kad pele vilks miegu,
Bet tā atvelk gluži ko citu -
Mēness putekļus, mirdzošu prieku!
Ak, sapņi, ak, ilgas, ak ak, ak, ak...
Arlabunakti! Man miedziņš jau nāk!