„Izkliegt to, kas neizkliegts…”

Stipri vēji sitas logā,
Skumjas manu sirdi māc,
Vēlos Tevi ņemt aiz rokas,
Vēlos to, lai līdzi nāc.

Aiziet tur, kur vienmēr saule,
Tur kur nebeidzams ir stāsts,
Tur kur vienmēr būsim kopā,
Kur nekas nav izdomāts.

Zinu to, ka tie tik sapņi,
Kurus nevēlos Tev liegt,
Zinu to, ka esi tālu,
To, ka Tevi neaizsniegt...

Domas vienmēr kaut kur maldās,
Bieži tās pie Tevis iet,
Atceroties Tavu smaidu,
Gribas man tad skaļi kliegt!

Izkliegt visu kā es jūtos,
Izkliegt to, kas neizkliegts,
Bet, lai paliek, ko lai saku,
Ceļš uz Tavu sirdi liegts....

To, ka bija kopā labi,
Tikai tagad nav vairs tā,
Bet par Tevi būs man domas,
Tikai gaišas - MĪĻOTĀ.......