dzīves raupjās rokas
tik sastrādātām rokām
dzīve mani glauž
liek iet cauri mokām
pakļauj un lauž
ja tās būtu maigas
man nebūtu saprašanas
kas tā par asaru uz vaiga
kas rit pēc šķiršanās
tie mezglainie pirksti
māca kā sāpēt un būt
kā izturēt - auksti vai karsti
kā palikt viss apkārt ja zūd
ja tie būtu lakoti nadziņi
tie mācītu aizslēgt sirdi
mana laime tad liktos tik maziņa
vien dziesma, ko netver ar dzirdi
| Viedokļi par dzejoli |
| te_klasika |
2006-09-06 10:15 |
| Jā,tā laikam būtu:) |
| artart |
2006-09-06 10:22 |
| mjā. |
| forele |
2006-09-06 11:02 |
| Interesantia doma... tā personificēt savu dzīvi.:) |
| Albarosa |
2006-09-06 12:01 |
Īstenībā kaut kāds klibs tas pants. Kaut arī parasti tā nedaru, šķiet, ka būs
jāpārstrādā.:) |
| GedertsPiebriedis |
2006-09-06 12:12 |
Neļauj gramstīties ap sevi visādiem bomžiem, bet atrodi kādu dzejnieku! Mani,
piemēram! :))
Atvainojos par uzbāzību. |
| Albarosa |
2006-09-06 12:13 |
:))) Atvainošanās pieņemta! (Hmm, vai tad dzejnieki arī gramstās? Jebšu sniedz
lietrāras konsultācijas?:)) |
| klusaisMiileetaajs |
2006-09-06 13:42 |
Žēl, ka nav te vēl Plānprātiņš bijis. Viņš ir dižens dzejnieks, bet uz sieviešiem vēl
trakāks par Pārbrieža kungu, un varētu sniegt ne tikai literāras konsultācijas, bet
pat ievirzi praktiskās iemaņās. :)))
Viņam ir tādi īsi maigi, apaļīgi pirkstiņi. |
| planeeta |
2006-09-06 14:00 |
| "īsi maigi,apaļīgi pirkstiņi",hmm....ko tik viens vīriec par otru nezin?!:))))) |
| forele |
2006-09-06 14:41 |
Nu, ko gan cilvēks pazīst tik labi kā sava labākā drauga vai varbūt pats savus piecus
maigos, apaļīgos pirkstiņus?! :))) |
| pandora |
2006-09-06 21:31 |
Nav klibs,Albaros...nemaini neko.Dzejolis ir smagnējs,bet man šķiet,tādam tam
jābūt.Labs,ļoti:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!