Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nakts...
visapkārt tumsas dvaša,
tik mēness debesjumā peld, un vientuļš jūtās zvaigžņu skavās, skan fonā reibinoša lakstīgalas balss, kas pakampj dvēseles un sapņus, un cenšas sirdis maldināt. bet mēness vientulība pārņem mani, kad mēma tava balss, kad tavi skūpsti nejūtīgi, es vēlos nebūt tumsas tverta un mēness vientulības skauta, ļauj mūsos gaismai valdīt, lai sirdis pukstēt kaislē var. tev jāprot tikai savā balsī runāt, un jāiemāca nakts, lai runā gaismas balsī...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|