Velns...

autors: mis_dj [dzejoļi]

Teikt, ka sirds tukša?
Nē, trulas sāpes sirdī dur,
Skumjas pie dzīvības tur...

Sāpes un tukšums kā mazs velns visu grauj,
Visu smago uz taviem spārniem krauj...

Kaut varētu to visu uzsēdināt
uz, rau, tā tur baltā, pūkainā mākonīša,

Vējš aizpūstu gan sāpes, gan tukšumu,
gan mazo mākonīti un velnu varbūt...

Bet laikam muļķīgi tā sapņot un cerēt,
Arī vējš taču mēdz mainīties,
Tikai sirds mana nemainās -

Tikai tukšums un sāpes vien,
Kāda starpība, kur tie mākoņi skrien,
Sirds arvien dziļāk un dziļāk purvā brien...

BET NEDRĪKST PADOTIES,
PAR BALTU VELTI VELNAM ATDOTIES,

NEPIEĻAUJ, LAI ATŅEM TAVUS SAPŅUS,
NEĻAUJ APGRIEZT SAVUS SPĀRNUS,

CERI, SAPŅO UN AIZLIDO
AR MĀKONI UN VĒJU SPĀRNOS!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
te_klasika	2006-08-31 16:05
Jā,vajg dzīvot un cerēt!:)
t_Pauliine	2006-08-31 19:41
labi, ka piedzīvības;))) bet tiešām neslikti uzrakstīts!:)
GedertsPiebriedis	2006-08-31 22:30
Ja Tev būtu manas problēmas...!
kollin	2006-09-01 06:44
Mjā...labs darbiņš!:))
pandora	2006-09-01 08:28
Jā,nav gan labi velnam atdoties,kur nu vēl par baltu velti...:)!!!
klusaisMiileetaajs	2006-09-01 10:59
Galvenais, ka vispār ir!
fatals	2006-09-02 18:36
Spēcīgi pateikti vārdi!!! Tas labi.Saņemies mis_dj!!! :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!