Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nu re kā!

Tas neizsakāmais maigums
Kas nāk no tevis uz mani,
Tavas rokas, kas apskauj un glāsta,
Par tevi man visu stāsta.
Un sirds mana laimē gavilē,
Jo tu man vismīļākais pasaulē
Un nevajag vārdus, lai saprastu to.
Balts eņģelis pāri mums pārlido,
Tik viegli ar spārngalu pieskaras
Uz pleca tev mierīgs nosēžas.
Viņš sargā jau tevi,
Viņš vaigu tev glauž,
Kad liktenis savu audumu auž,
Bet es, tava feja smaidošā,
Kā mīļums sēžu tev kabatā.
Viedokļi par dzejoli
 te_klasika  2006-08-29 19:35 
Tā tikai burve māk,dot spēku palikt mīļam,labsirdīgam.Paldies no sirds tev saku es!:)
 kollin  2006-08-29 19:44 
Mjā...to tiešām tikai Burve var izdomāt...iekāpt princim kabatā!:))))
 Paracelzs  2006-08-29 19:46 
Burvīgi ... :)
 planeeta  2006-08-29 20:17 
Nu,smuki.:))
 sarma7  2006-08-29 20:35 
sēž kabatā un ceļo līdz :)
 pandora  2006-08-29 20:39 
Jauki:)
 GedertsPiebriedis  2006-08-29 22:06 
Interesanti, kad man pienāks tie gadi, kad arī es tīksmināšos, rakstīdams par
enģeļiem un citiem viņpasaules radījumiem..?
 vehjsh  2006-08-30 09:15 
Loti mīļi
 Burve77  2006-08-30 10:00 
Paldies jums visiem:))jūs zināt, KĀPĒC!
 astronoms  2006-08-30 14:42 
man kā princim patīk, ja tu mana burve, sēdi man kabatā.
vienmēr esi kopā ar mani,-
tas ir kolosāli...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?