Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sāpes. Rūgtums. Ciešanas

Sāpes. Rūgtums. Ciešanas
Tas viss attaino kā jūtos,
Dārgā piedod lūdzu man -
Bet nē, lai ar kā es lūgtos.

Šķiet, ka tik saderīgi esam
Un abi vēlamies kopā būt,
Nesaki tik - parunāsim pēc tam
Bet gan tā, lai sirdis mūsu jūt!

Nedari tā, lai nožēlot nāktos
Tik daudzus mirkļus garām laist,
Bet gan tā, lai jauns sapnis sāktos
Un, lai tas mūžam neizgaist.

Paldies, ka beidzot Tu saprati mani
Bet saki, ka es patīkot par daudz,
Paldies tev, ka piedevi man
Un šķiet par iemīlēšanos to sauc!

Sāpes. Rūgtums. Ciešanas
Lūk tieši tā es tobrīd jutos,
Jauki vārdi. Glāsti. Skūpsti.
Vairs nevieni mirkļi rūgti! :)*

©M.Romanovskis!
[*25. feb]
Viedokļi par dzejoli
 forele  2006-08-29 10:11 
un viss vienā dzejasdarbā...
 t_Pauliine  2006-08-29 11:58 
un kāpēc cilvēkam tā jācieš??? jācer, ka šis arī pāries:)
 kollin  2006-08-29 12:09 
...cerēsim!
 GedertsPiebriedis  2006-08-29 17:57 
Kas tad Tev..?! Viss kārtībā, bet klasikam gan traki. Vai lasīji viņa vakardienas
dzejoli?
 _maRco_  2006-08-29 18:36 
aha, lasiju! :*
 te_klasika  2006-08-29 18:37 
Man prieks par tevi!:)
 pandora  2006-08-29 20:23 
Tad viņa tev piedeva???
 puukii  2006-08-31 21:14 
njaa.. marco tik visām bučas dāvā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?