Labās meitenes dziesma

Es sapņos dzīvoju un katru mīļu dienu jūtu,
Ka princis mani atradīs, lai kur es arī būtu,
Un tad, kad kopā īstu laimi gūsim mēs,
Mūs rīta saules spožie stari maigi apspīdēs.

Ir katra diena brīnumgaiša tagad man,
Ak, laimes simfonija nepārtraukti ausīs skan!
Kad princis baltā zirgā mani satikt jāj,
Aiz laimes mana sirds jau gluži stāj.

Kā balta dūja viņam pretim traucos es
Un viņa vārdu simtreiz saucu skaļās gavilēs.
Ak, princi, cik tu cēls un skaists patiesi,
Nu mēs caur dzīvi roku rokā abi iesim!

Mums nebūs bēdu, nebūs arī brīžu skumju,
Es jauna meitene, bet nebūšu tik ļoti dumja,
Lai mīlas laimi, kuru skaistais princis sniegtu,
Aiz bikluma un liekas kautrības sev liegtu!

Mēs pilī dzīvosim, nu, protams, kur gan citur,
Mums galma dāmas apkārt dies kā straujas bites.
Ikvienu manu vēlmi princis smaidot pildīs,
Es princi mīlēšu, mūs karsta mīla sildīs!
........................................................................... ....

Vai dziesma šī ir jocīga un pārāk nepareiza?
Varbūt kaut kas jums tajā liekas gluži greizi?
Jā, jūt te caurvijoties vienu domu traku,
Kas, mēlei pinoties, man tomēr jums ir jāpasaka.

Mums īstā dzīves prakse kaut ko citu rāda –
Pat labām meitenēm ir jābūt biezai ādai!
Kaut sapņu princi viņas ciemos ļoti gaida,
Uz viņa pili, zeltu arī bikli skatus raida.

Kā dziesma sākās, visi izlasījāt jūs,
Kas zina, kādas beigas reiz šai dziesmai būs...
Ja princis savu meiteni uz pili aizvedīs,
Varbūt tos īsta paradīze zemes virsū sagaidīs!