Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dvēseles kliedzies.......

Tik klusi asaras pār vaigiem rit
Un sirds ar katru stundu lēnāk sit
Es zinu, dvēsele man melna
Tik mīla deg, bet pārējais pie velna....
Es dzīvību par ķīlu dodu
Bet kā lai sirdsmieru es rodu
Ja nespēju es mīlu nosargāt
Tik skarbiem vārdiem sabradāt
Un neizpirkt man savus grēkus,
Vien elles liesmās sadegot.
Tik degvīns piedod miesai spēkus
Bet dvēsele ir beigta,
Tā nespēj izpirkt miesas grēkus........
Es atvados no savas mīlas
Un saku ardievas es Tev
Tik tā es sirdsmieru sev došu
Lai mana mīla Tavai dzīvei spēkus dod.....
Viedokļi par dzejoli
 te_klasika  2006-08-26 21:19 
Tāds paties,paškritisks:)
 kollin  2006-08-26 21:24 
Drausmīgi vārdi, bet uzrakstīts labi!
 Paracelzs  2006-08-26 22:18 
Viss reiz beidzas ,arī ciešanas ...
 planeeta  2006-08-26 22:40 
Njā,grūši meitēnam.Padrūms.
 GedertsPiebriedis  2006-08-26 22:40 
Izmet no sava nika to velna skaitli un būs Tev sirdsmiers! Nopietni.
 pandora  2006-08-26 23:51 
Prozit!!!
 t_Pauliine  2006-08-27 10:29 
spēcīgi uzrakstīts...:))) bet nu tik vien fatāls... suicīds ir suicīds, un nav jēgas
atrunai, ka kāda vārdā...:(
 pidulis  2006-08-27 19:19 
Es guļu ar apsegtu galvu,
Te pēkšņi-kā taures,kā zviedziens...
Bet pamostos - ak,
manu vai!
Tas bij` tikai dvēseles kliedziens...
 sherilla  2006-08-27 19:34 
..visas sāpes reiz dzīs, bet sirdssāpes pāries tikai debesīs..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?