Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ar sakniebtiem zobiem ... [es un viņš]

Ar sakniebtiem zobiem,
caur smaidu mēs ejam.
Tik rokas maigas,
kvēlas tik mūsu sirdis.

Nav vairs tikai ilūzijas.
Līdz mērķim mēs ejam.
Tagad kā mazi bērni-
par to mēs smaidam.

Es kādreiz teicu- nebūs,
un tā ari ieskaidroju sev.
Es kādreiz teicu- nenotike,
un pati tam noticēju.

Ar sakniebtiem zobiem,
caur smaidu mēs ejam.
Nav ne vairs robežu,
ne ērkšķotu rožu.

Nu viss ir mūsu-
[manās un viņa]
maigās rokās.
Bet rīt mēs celsimies-
par nākotni lemsim!
Viedokļi par dzejoli
 tavssargs  2006-08-28 09:56 
Pūkī, ko tad Tu te viena dari..?
 _maRco_  2006-08-28 14:24 
??
nesapratu?
 Everita  2006-08-30 21:18 
paldies, tas skan skaisti! Veiksmi Tev!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?