Katru rītu pēc
brokastīm
tupu kaktā uz
zirņiem
un lūdzu Dievu
–ak, pieņem!-
Ar sāpēm
vakars, komprešu meistars, pienāk
un smaida
gaida nožēlu manu
Bet es-
sirdi kā paklāju
kā zirga deķi
pametu apakšā
un tupu
un svilpoju
dziesmiņu jautru
Katru rītu
pēc elsu kafijas
un asaru maizes ar sviestu